Bērna kocentrēšanās spējas atbilstoši vecumama - uzmanības noturība pēc vecuma un ieteikumi kā uzlabot bērna koncentrēšanās spējas

Ikvienam vecākam ir šķitis, ka bērns nespēj koncetrēties, nespēj nosēdēt, pamet uzdevumu un skrien tālāk. Taču esam šeit, lai pateiktu, ka tas ir pavisam normāli! Svarīgas ir reālistiskas ekspektācijas par bērna prasmi koncentrēties atbisltoši vecumam. Nereti sagaidām, ka bērns varēs koncentrēties tik ilgi, cik mēs, pieaugušie, taču tā nebūt nav. Prasme koncentrēties jeb uzmanības noturība uz vienu konkrētu darbību ir iemaņa, ko bērns apgūst laika gaitā. Šajā bloga ierakstā dalīsimies ar sarakstu - cik minūtes bērns spēj kocentrēties pēc vecuma un piedāvāsim dažādas taktikas, ko ievērot lai veicinātu bērna koncentrēšanās spējas

Koncentrēšanās spējas jeb uzmanības noturība ir laiks, ko bērns pavada pievērsies vienam objektam vai aktivitātei, līdz to izjauc novēršanās uz ko citu. Koncentrēšanās ir nedalīta uzmanība uz konkrētu darbību, nepievēršot uzmanību apkārt notiekošajam

Bērna koncentrēšanās pēc vecuma

Vidēji pieņemts, ka bērna prasme kocentrēties ir aptuveni 2-3 minūtes par katru gadu, Noderīgi atcerēties, ka bērnam vieglāk koncentrēties uz bērnu interesējošiem uzdevumiem, tāpēc aktivitātēs, kas bērnu interesē bieži novērojama labāka koncentrēšanās spēja. Nereti vecāki ir nepacietīgi tieši nereālistisko iedomu dēļ - saprotot, ka bērns attiecīgajā vecumā spēj koncentrēties vien dažas minūtes, Jūs noteikti kļūsiet mierīgāki.

Prasme koncentrēties jeb uzmanības noturība, minūtēs

1 gads: 2-3 minūtes

2 gadi: 4-6 minūtes

2 gadi: 6-8 minūtes

4 gadi: 8-12 minūtes

5 gadi: 10-14 minūtes

6 gadi: 12-18 minūtes

7 gadi: 14-21 minūtes

8 gadi: 16-24 minūtes

9 gadi: 18-27 minūtes

10 gadi: 20-30 minūtes

Kā veicināt bērna koncentrēšanās spējas un palīzēt bērnam izkopt prasmi koncentrēties?

1. Neiejaukties - nereti vecāki pārmerīgi iejaucas bērna rotaļās un darbībās, atņemot bērnam iespēju koncetrēties pat uz pāris minūtēm! Ja redziet, ka mazulis cītīgi cenšas izprast kādu rotaļlietu vai piemēram, ielikt bumbiņu traukā, vecākiem šajā brīdī uzdevums ir nedarīt neko, nekomentēt un nesteigt palīgā.Šādos brīžos iespējams nepazināti salauzt bērna koncetrēšanos Vienīgais veids, kā veicināt koncetrēšanās spējas ir trenēties, taču, ja apkārtējie neļauj bērnam koncentrēti darboties un novērš uzmanību ar savām darbībām vai iesaisti, bērnam būs krietni grūtāk attīstīt kocentrēšanās spējas. Arī tad, ja bērnam kaut kas sagādā grūtības, vecākiem nav jasteidz palīgā, ja vien bērns pats to nelūdz. Tāpat ieteicams nekomentēt bērna darbības, ar komentāriem un iedrošinājumiem varam dalīties brīdī, kad bērns ir pabeidzis darbību un pagriežas ar skatu pret jums! 
2. Vide- apkartējai videi ir liela ietekme uz koncetrēšanās spējām, kā bērniem, tā pieaugušajiem. Jūs noteikti piekritīsiet, ka ir krietni grūtāk koncentrēties darbam pie galda, kas ir nokrauts ar visdažādākajām lietām un apkārt valda nekārtība. Ieteicams izkārtot īpašu darba vietu rotaļām - tas var būt paklājs vai galds, pie kura katru reizi darbosieties. Svarīgi, lai laikā, kad bērns darbojas ar vienu akivitāti, tiešā tuvumā nebūtu citu rotaļlietu, kas varētu novērst uzmanību. Piemēram, ja darbojamies ar puzli, tad uz paklāja vai galdiņa noliekam tikai šo vienu rotaļlietu un darbojamies ar to. Šādi daudz vieglāk būs arī bērnam iemācīt prasmi novākt rotaļlietas aiz sevis. Svarīgi, lai bērnam nav pieejams pārak liels rotallietu klāsts vienā reizē, tas rada trauksmes sajūtu - vērtīgāk būs uz plaukta izkārot 3-6 rotaļlietas. Bērnam tās būs daudz vieglāk pārskatīt un būs lielāka interese darboties nekā tad, ja plauktos un mantu kastēs būs sagāzts lērums dažādu rotaļlietu! 
3. Traucēkļi- lai bērns veiksmīgi spētu darboties un kocentrēties, svarīgi novērst traucēklus, izslēgt televizoru, izslēgt mūziku vai to pieklusināt, ka arī vecākiem nelietot tālruņus! Viecot vienu aktivitāti, neveikt nekādas citas paralēlas darbības. Piemēram, liekot puzli neskatīties multfilmas un rotaļājoties paralēli neēst uzkodas.
4. Piedāvāt aktivitiātes ar konkrētu nobeigumu - šādi bērns sevi motivē koncentrēties līdz aktivitāte ir pabeigta un var justies pašapmierināts un lepoties ar sevi brīdi, kad darbs paveikts. Piemēram, pievāvāt bērnam krāsu šķirošanas komplektu, kur aktivitāte būs pabiegta brīdī, kad visas krāsainās figūriņas būs saliktas pa trauciņiem. Šādi bērns saprot, ka aktivitāte jāveic līdz galam un ka darbiņš būs pabeigts, kad visi krāsinie priekšmeti tiks sašķiroti. Protams izvēlamies vecumam piemērotu aktivitāti, kas ietilpst bērna koncentrēšanās spēju limitā. Aktivitātes ar konkrētu nobeigumu ir arī puzles, mozaīkas, sortieri, kreļļu vēršana un citas līdzīgas rotaļas, kurām ir konkrēts mērķis. Turpretim atvērtā tipa rotaļām nav nobeiguma - piemēram rotaļas ar lego, klučiem, rotaļas ar lellēm un lomu rotaļas.
5. Aktivitātes, kas mudina kocentrēties - atmiņas spēles, mozaīkas, spēles ar attēlu atkārtošanu no dažādām kartiņām mudinās bērnu pievērsties, ieskatīies un caur rotalām pakāpeniski veicināt kocentrēšanās spējas. Piemēram puzles likšana lieliski veicina koncentrēšanās spēju, jo bērns ir motivēts salikt attēlu līz galam un pilnībā pievēršas šai nodarbei. Visas mūsu veikalā piedāvātās attīstošās rotaļlietas veicina bērna prasmi koncentrēties.
6. Rutīna - sakārtots dienas ritms un paredzama kārtība bērnā rada drošības sajūtu un mieru. Ļoti noderīgi ir rotaļām atveltīt konkrētu brīdi, piemēram, pus stundu pēc pamošānās. Šajā laikā mierīgi darbojamies ar dāžādām rotaļlietām ( pa vienam, katrai rotaļlietai pievēršoties atsevisķi) to vēlams aktārtot katru dienu apmēram vienā un tajā pašā laikā! Šādi bērns sapratīs, ka tagad ir attīstošo rotaļu laiks un būs gatavs darboties. Svarīgi definēt arī konkrētus noteikumus, piemēram, paņema vienu rotaļlietu, spēlējamies un kad vēlamies darīt ko citu, iepriekšējo rotaļlietu novietojam tai paredzētajā vietā. Ļoti labi, ja iespējams izveidot rotaļlietu plauktu, kam  bērns pats var ērti un droši piekļūt un izvēlēties aktivitāti, kas bērnu pašu interesēs visvairāk!
7. Sekot bērna interesēsm - visvieglāk mums ir koncentrēties uz darbībām, kas mums ir interesantas un saistošas. Tāpēc svarīgi vērot bērna īpašās intereses un iekļaut tās aktivitātēs. Piemēram, bērnam ļoti interesē automašīnas, taču nepatīk rēķināt. Varam izdomāt dažādus veidus, kā matemātikas apguvē iesaistīt automāšīnas!
8. Pauzes - brīžos, kad bērns nespēj koncentrēties un zaudē mieru. Svarīgi izvēdināt telpu, sniegt bērnam iespēju izkustēties, doties pastaigā vai izveidot, piemēram, šķērsļu joslu mājās! Tāpat atgūt mieru palīdzēs dažādas sensorās aktivitātes, piemēram, kinētiskās smiltis, plastalīns, slaims, rotaļas ar ūdeni!

Prasme koncentrēties ir ļoti svarīga un tai nepieciešams pievērst uzmanību! Uzzinot vecumam atbilstošo koncentrēšanās laiku varam objektīvi novērtēt bērna prasmes un neprasīt no mazuļa nereālistiskas iemaņas. Turklāt ievērojot vienkāršos ieteikumus, rotaļu laiks kļūs ariven patīkamāks un lietderīgāks!

Lai priekpilna un attīstoša darbošanās!

Tavs MEKID